Mūsu veselība un skaistums ir atkarīgi no ārkārtīgi daudziem ārējiem un iekšējiem faktoriem, tādēļ mums ik dienu ir nepieciešams aizsargāt savu organismu, lai brīvie radikāļi neļautu mūsu organismam novecot, slimot un justies slikti. Astaksantīns ir īsts dabas brīnums, kas ir līdz šim zināmais visstiprākais antioksidants, kas palīdz ne tikai mūsu veselībai un skaistumam, bet arī sniedz lielisku aizsardzību mūsu organismam un jaunu enerģijas devu ik dienu.

Kas Tev jāzina par savu organismu?

Mūsu organisms sastāv no apmēram 50 000 miljardiem šūnu. Tās nodrošina ar enerģiju visus organismā notiekošos procesus, sākot ar domāšanu un beidzot ar fiziskudarbību. Katra šūna ir dzīvs veselums, un kopā ar citām šūnām tā veido mūsu sirdi, aknas, ādu, smadzenes un nervu sistēmu. Ķermenis un visas tā funkcijas ir atkarīgas no šūnu darbības. Šūnas organismā nav mūžīgas – kad viena šūna pārstāj pienācīgi darboties, to nomaina cita, no jauna izveidojusies šūna. Tas nozīmē, ka katru dienu apmēram 300 miljardi šūnu nomainās ar jaunām. Ja organisms tiek nodrošināts ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, šūnām tiek dota iespēja darboties ilgāk un vajadzības gadījumā organisms var vieglāk nomainīt bojātās šūnas pret jaunām. Būtībā tas nozīmē aizkavēt ādas novecošanās procesu. Ja organisms nesaņem pilnvērtīgu uzturu, šūnas nevar pietiekami atjaunoties. Līdz ar to organisms nedarbojas pienācīgā līmenī un novecošanās notiek ātrāk.

Viens no šūnu veidiem, kas nomainās visbiežāk, ir ādas šūnas. Āda ir vislielākais cilvēka ķermeņa orgāns – tās virsmas laukums ir apmēram, 2 kvadrātmetri. Mūsu āda atjaunojas nemitīgi, un šūnas ādas virskārtā pastāvīgi nolobās. Normāli mēs katru dienu zaudējam apmēram 1 gramu atmirušo ādas šūnu. Gada laikā cilvēks zaudē ap 350–400 gramiem ādas, bet visas dzīves laikā – pat 27 kilogramus. Ādas barošana no iekšpuses ir ārkārtīgi svarīga tās ārējam izskatam. Ja tas netiek pietiekami darīts, tad šūnas nevar atbilstoši atjaunoties, rodas ādas stāvokļa disbalanss, notiek priekšlaicīga un paātrināta  novecošanās.

Novecošanās ir dabisks un skaists process, kas notiek ar katru no mums Ādas novecošanās sākas apmēram 25 gadu vecumā, samazinoties dzīvo šūnu daudzumam epidermā. Pazeminās ādas spēja aizturēt mitrumu, tā izdala mazāk sebuma (vielas, kas pasargā ādu no kairinājuma un mitruma zaudēšanas un kam ir spēcīga antibakteriāla iedarbība), un šūnu atjaunošanās kļūst lēnāka. Samazinās kolagēna ražošana, un ādas novecošanās kļūst redzama, īpaši, ja āda netiek pasargāta. Ar gadiem ir jāpalielina ādas kopšanas palīglīdzekļu skaits, lai uzturētu ādas svaigumu, tvirtumu un elastību.

Cīņā pret novecošanos ir ļoti svarīgi lietot kosmētiku, kas atbilst katra cilvēka ādas tipam un klimatam, kurā viņš dzīvo, kā arī nodrošināt organismu ar pilnvērtīgu uzturu, lai uzturētu savu skaistumu arī no iekšpuses. Piemēram, jūsu āda ir kļuvusi ļenganāka biroja sausā gaisa vai kondicioniera, vai arī citu iemeslu dēļ, piemēram, no UV starojuma, karstuma un sala, gadalaiku maiņas utt. Visu iepriekš minēto faktoru rezultātā āda kļūst netīra, zaudē mitrumu un priekšlaicīgi novecojas. Ir jāatceras, ka viens no svarīgākajiem elementiem cīņā ar to ir ūdens. Mūsu ādā ir ceturtā daļa no visa ķermenī esošā ūdens, savukārt ķermenis par 70 % sastāv no ūdens. Tādēļ ir tik svarīgi katru dienu izdzert lielu daudzumu ūdens (1,5–2 litrus).

Lūk, daži faktori, kas ietekmē ādas novecošanos:
• saules staru iedarbība;
• iedzimtība;
• stress;
• neveselīgs uzturs;
• nepietiekama ādas kopšana;
• piesārņojums;
• smēķēšana;
• alkohols.
Visus šos faktorus, kas veicina ādas novecošanos, sauc par brīvajiem radikāļiem.

Brīvie radikāļi un mūsu organisms

Brīvie radikāļi ir nestabilas molekulas, kam piemīt augsta reaktivitāte un kas nodara kaitējumu veselajām šūnām, izraisot gan iekšēju novecošanos, gan redzamas novecošanās pazīmes. Šīs agresīvās substances rodas ķermenī un atrodas mums visapkārt. Brīvie radikāļi, ko ražo pats ķermenis, var rasties no nepareiza uztura, smēķēšanas, solārija, dažiem medicīniskiem preparātiem, smagajiem metāliem vai alkohola. Savukārt tie, kas ir mums apkārt, rodas no gaisa piesārņojuma, UV un rentgena stariem, stresa un tabakas dūmiem. Smēķēšana nodara veselībai nopietnu kaitējumu: no katras cigaretes plaušās paliek 10 kvadriljoni brīvo radikāļu, tāpēc smēķētāji noveco ievērojami ātrāk par nesmēķētājiem. Brīvie radikāļi var izraisīt podagru, plānprātību, kataraktu, ādas vēzi, sirds un asinsvadu slimības, agru novecošanos un vecuma plankumus. Smēķētāji, iedeguma mīļotāji (gan regulārie solārija apmeklētāji, gan tie, kas sauļojas pludmalē), cilvēki, kuri daudz lieto treknu ēdienu, piesārņotā vidē dzīvojošie, cilvēki gados un tādi, kas pakļauti spēcīgam stresam ir visvairāk pakļauti brīvo radikāļu iedarbībai.

Uzskatāms piemērs brīvo radikāļu kaitīgajai ietekmei ir krunciņas. Uz jaunu un veselu ādu ik dienu iedarbojas triljoniem dažādas izcelsmes brīvo radikāļu. Pārāk liela to iedarbība ne vien iznīcina šūnu veselo kompozīciju, bet atstāj sekas arī uz nākamām šūnu paaudzēm, kas veidojas mazāk produktīvas nekā iepriekšējās. Attiecībā uz ādu tas izpaužas tā, ka ar laiku šūnas, kuras ražo kolagēnu un elasīnu (fibroplastus),var sākt darboties neefektīvāk un ražot mazāk proteīnu, kas nepieciešami ādas gludumam, tvirtumam un elastībai. Šīs izmaiņas var kļūt pamanāmas dzīves otrā gadu desmita beigās vai trešā desmita sākumā, un mēs tās saucam par krunciņām.

Ķermenis aizsargājas pret brīvajiem radikāļiem ar antioksidantu palīdzību. Daudzus zināmos antioksidantus mēs saņemam no augļiem un augu valsts produktiem, jo tie ražo antioksidantus kā daļu no savas dabiskās aizsardzības sistēmas pret brīvajiem radikāļiem. Pirmkārt, tie ir E, C un A vitamīni, daži B grupas vitamīni, betakarotīni, selēns un cinks, fenolu savienojumi un koenzīms Q10. Nomizots ābols saskarsmē ar gaisu kļūst tumšs, bet apslakiet to ar citrona sulu tūlīt pēc mizošanas, un tas neapbrūnēs - tas ir piemērs, kā organismā savstarpēji iedarbojas brīvie radikāļi un antioksidanti.

Kas īsti ir astaksantīns?

Astaksantīns ir karotenoīds – dabisks pigments, kas sastopams augu, aļģu, sēņu un baktēriju hromoplastu šūnās. Karotenoīdus iedala divās klasēs: ksantofīlos un karotīnos. Tie spēj darboties kā antioksidanti. Astaksantīns ir sarkans, taukos šķīstošs pigments. Tas sastopams alģēs, raugā, lašos, forelēs, garnelēs, vēžveidīgajos un dažos putnos. Astaksantīns atšķirībā no citiem karotenoīdiem cilvēka ķermenī nepārvēršas par A vitamīnu. Pārāk liela A vitamīna deva cilvēkam var būt toksiska, taču ar astaksantīnu tā nenotiek. Pētījumos noskaidrots, ka astaksantīns ir spēcīgs antioksidants – 100 reižu iedarbīgāks par E vitamīnu, kas ļoti sekmīgi neitralizē brīvos radikāļus cilvēka organismā. Brīvie radikāļi ir nestabili atomi ar nepāra atomu skaitu, kas “zog” elektronus no citiem atomiem. Kad brīvais radikālis iedarbojas uz veselu molekulu, tās struktūra tiek izjaukta un tā arī kļūst par brīvo radikāli. Tā var sākties ķēdes reakcija, kas rada brīvo radikāļu masveida formēšanos. Zinātnieki ir pārliecinājušies, ka viens no priekšlaicīgas novecošanās iemesliem ir šūnu bojāeja, ko izraisa brīvo radikāļu ķēdes reakcija. Astaksantīnam ir unikāla molekulārā uzbūve, kas piešķir tam izcilas antioksidanta īpašības.

Pastaigājoties gar jūru siltās vasaras dienās, kad ūdens nelielajās peļķēs ir iztvaikojis, krastā var pamanīt iesarkanus pleķus. Vai tiešām tas ir aļģu pašsaglabāšanās veids, lai pretotos nežēlīgajam ultravioletajam starojumam un pasargātu sevi līdz nākamajam lietum? Patiešām – lai cīnītos ar tā saucamo oksidācijas stresu, aļģes izstrādā astaksantīnu, kas aizsargā šūnas kodola DNS no kaitīgā UV starojuma un brīvajiem radikāļiem. Tieši ekstrēmos apstākļos veidojas viens no pasaulē spēcīgākajiem antioksidantiem, kurš iedarbības spēka ziņā 100 reizes pārspēj E vitamīnu.

Stokholmas arhipelāgā atrodas unikāla laboratorija, kas nodarbojas ar astaksantīna ražošanu, kura aktīvā viela ir 100 % dabiska pārtikas piedeva, ko iegūst no vienšūnas aļģēm, kurām ir neiedomājamas izdzīvošanas spējas. Aļģe Haematococcus pluvialis dzīvo lietus ūdenī, kas sakrājas Stokholmas arhipelāga krastos, bet tā jūtas labi arī jebkur citur uz zemeslodes, sākot no saldūdens ezeriem karstākajos Āfrikas reģionos, līdz pat Arktikas ledājiem. „BioReal” uzņēmumā Gustavsbergā (Zviedrijā) tiek iegūts dabīgais astaksantīns. Ražošanas process norit nepārtraukti, tomēr galveno darbu paveic pašas aļģes. Kā tad notiek to pārvēršanās pulverī? Pirmā aļģu partija tika paņemta „stādu” veidā tieši no piekrastes un ievietota laboratorijā, kur tika nodrošināta dabiska dzīves vide. Aļģes ātri pielāgojāsdzīvei laboratorijas apstākļos un sāka vairoties. Tagad jau process ir izstrādāts visos sīkumos...

1. Mazās aļģes izaug lielas
Laboratorijā atrodas klasiskie stikla trauki ar burbuļojošu, zaļu šķidrumu, bet aiz tiem pie sienas – jaudīgas dienasgaismas lampas. Šī ir „bērnistaba”. Mazās aļģītes aug, un katru diennakti to kļūst divreiz vairāk: šajā absolūti tīrajā plantācijā tās jūtas ļoti labi. Ūdens ir filtrēts un attīrīts no citiem ūdens augiem, baktērijām un sīkās ūdens faunas. Pēc nedēļas ir pienācis laiks tās pārvietot.

2. Lielo aļģu kļūst vairāk
Tagad mazajām aļģēm stāv priekšā pelde 2000 litru tilpuma cisternās ar ūdenī iegremdētām lampām. Bērnību aļģes ir pavadījušas mazos, mājīgos stikla traukos un nu ir gatavas jauniem piedzīvojumiem. Un arī šeit, labvēlīgā vidē, tās ik dienas aug un vairojas. Pēc cisternās pavadītas nedēļas laiks atkal doties ceļā. Tagad aļģes tiek pārvietotas uz vēl lielākām cisternām.

3. Astaksantīna veidošanās
Pieaugušās aļģes dzīvo patiešām lielās cisternās ar tilpumu līdz 30 000 litriem, bet nu jau skarbākos apstākļos, proti, parastā ūdenī. Tādējādi tajās aktivizējas aizsardzība pret grūtiem apstākļiem un izstrādājas astaksantīns. Vienlaikus aļģes maina krāsu no zaļas un sarkanu. Ražošana tiek stingri kontrolēta un ir absolūti unikāla. Desmit dienu laikā ūdenī, kurā ir maz barības vielu, rodas pasaulē spēcīgākais antioksidants.

4. Pulveris ir gatavs
Aļģes ir izaugušas apmēram rieksta lielumā un ir skaistā, sarkanā krāsā. Ir pienācis laiks gatavot pulveri, kas arī ir Gustavsbergas ražotnes galaprodukts. Aļģes sasmalcina rotējošās dzirnavās, kas piepildītas ar stikla lodītēm. Rezultātā izveidojas biezenis no aļģēm un ūdens. Tas tiek izkaltēts ar siltu gaisa plūsmu un pārvēršas par sausu pulveri, no kura tiek gatavotas kapsulas.

Āda – Tavas veselības un jaunības spogulis

Mēs visi sapņojam lieliski izskatīties un ilgi dzīvot, tomēr novecošana ir dabisks un diemžēl neizbēgams process. Āda kļūst vecāka ar katru minūti. Priekšlaicīgas grumbas, pigmentācija, ļengana un sausa āda – tas ir rezultāts, ko rada nelabvēlīga vides ietekme, kaitīgi paradumi un nepareizs uzturs. Ir vajadzīgas četras nedēļas, lai veco ādas šūnu vietā izveidotos jaunas. Taču ir vairāki faktori, kas var šo ādas šūnu atjaunošanās procesu bremzēt. Vislabāk zināmie ir: UV starojums, gaisa piesārņojums, smēķēšana, neveselīgs uzturs, stress u.c. . Organisma aizsardzības un atjaunošanās spējas var uzlabot, gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojot dabīgās vielas, kas spēj cīnīties pret brīvo radikāļu negatīvo ietekmi. Šāda viela ir astaksantīns – tas ir nekaitīgs un visstiprākais no šobrīd zināmajiem antioksidantiem.

Klīniskie pētījumi un brīvprātīgo dalībnieku testi ir pierādījuši, ka astaksantīns:
• samazina fotonovecošanās ārējās pazīmes (grumbas, pigmentāciju),
• ļauj ādai atkal izskatīties jaunai un veselīgai,
• atjauno ādas hidrolipīdu barjeru (pasargā no barības vielu zuduma),
• samazina risku saslimt ar ādas vēzi UV starojuma ietekmē,
• atjauno antioksidantu līdzsvaru epidermā,
• aizsargā dermas viengabalainību (kolagēna šķiedras),
• samazina grumbas un pietūkumu acu rajonā,
• paaugstina mitruma līmeni ādā,
• sašaurina poras, mazina pūtīšu rašanās risku,
• paaugstina ādas šūnu atjaunošanās spējas.

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, un cilvēka kontakts ar apkārtējo vidi notiek tieši ar ādas starpniecību. Tā ir barjera, kas pasargā mūs no dažādiem apkārtējās vides apstākļiem: UV stariem, sausa gaisa, aukstuma, karstuma, piesārņojuma. Tieši tāpēc tik nozīmīga ir ādas ikdienas kopšana, uzņemot optimālu daudzumu vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus. Tieši astaksantīnam ir nozīmīga loma, lai mūsu āda izskatītos svaiga un vesela. Neveselīgs uzturs, kurā trūkst antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu, kā arī vides piesārņojums, smēķēšana un UV starojums var būt par cēloni pūtītēm un blāva un saguruša izskata ādai. Astaksantīns aizsargā un ļauj ādai atjaunoties, neitralizējot brīvos radikāļus, kas bojā ādas šūnas. Pēc ilgstošas uzturēšanās saulē un UV staru iedarbības astaksantīns palīdz ādai ātrāk atjaunoties un atkopties. UV starojums un gaisa piesārņojums noārda tās svarīgās barības vielas, kas veido ādas hidrolipīdu barjeru. Rezultātā āda kļūst sausa un izskatās nevesela. Astaksantīns palīdz sausai ādai palielināt tās mitruma līmeni, uzlabo elasticitāti un ādas vispārējo stāvokli, nodrošina ar dabiskām taukvielām un atjauno ādas hidrolipīdu līdzsvaru.

UV radiācija, kas ietekmē mūsu ādu, sastāv no divu tipu stariem: UVA un UVB. UVB stari ir īsāki par UVA stariem. Tie galvenokārt iedarbojas uz ādas virsējo slāni, rada iedegumu un veicina melanīna ražošanu. UVA stari iekļūst daudz dziļāk un iedarbojas spēcīgāk. Tie sagrauj kolagēna šķiedras dermā, tā sekmējot krunciņu veidošanos. Astaksantīns neitralizē brīvos radikāļus, kas radušies UV staru iedarbības rezultātā, tādā veidā aizsargājot un sekmējot kolagēna šķiedru atjaunošanās procesu. Līdzīgā veidā astaksantīns ļauj atjaunoties visai ādai kopumā. Pētījumi rāda, ka astaksantīns izlīdzina krunciņas un palielina ādas elasticitāti.

Spēks un izturība

Jebkura fiziska aktivitāte izraisa arī brīvo radikāļu veidošanos, kas negatīvi ietekmē gan muskuļu darbību, gan to atjaunošanos pēc slodzes. Oksidanti turpina darboties uz muskuļiem pat pēc treniņa beigām. Tie izraisa šūnu membrānas, DNS un proteīnu oksidāciju un tādējādi provocē muskuļu audu bojājumu un iekaisumu. Ārēji par to liecina noguruma sajūta un sāpes bojātajā apvidū. Sportisti ar brīvo radikāļu negatīvo ietekmi cīnās, dozējot slodzi un ievērojot stingru dienas režīmu treniņu laikā. Svarīga loma ir arī speciālam uztura režīmam, iekļaujot barības vielas, kas uzlādē organismu un pasargā muskuļus pie ekstremālām fiziskām slodzēm.

Astaksantīna iekšķīga lietošana dod šādus rezultātus:
• palielinās vispārējā izturība,
• mazinās iekaisuma procesi muskuļu audos,
• samazinās muskuļu bojājumi,
• paaugstinās izturība pret fiziskām slodzēm,
• palēninās oksidantu izraisītā šūnu DNS un proteīnu oksidācija,
• atjaunojas muskuļu šūnu aizsargfunkcijas.

Brīvie radikāļi – nestabilas graujošas molekulas ar nesapārotiem elektroniem veidojas mūsu ķermenī dažādu nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā (UV radiācija, smēķēšana, neveselīgs uzturs). Taču arī normālas organisma funkcijas var veicināt brīvo radikāļu rašanos, piemēram, elpošana, enerģijas ražošana, vingrošana, gremošana.

Fizisko aktivitāšu laikā mēs elpojam dziļāk un biežāk. Jo vairāk skābekļa mēs ieelpojam, jo vairāk brīvo radikāļu radām. Brīvie radikāļi bojā muskuļu šūnas, sagraujot to membrānas un DNS. Vienīgais veids, kā apturēt brīvo radikāļu graujošo iedarbību, ir spēcīgu antioksidantu - tādu kā astaksantīns - lietošana. Astaksantīns neitralizē brīvos radikāļus muskuļos, tā apturot tālāku muskuļu bojājumu attīstību. Astaksantīna iedarbība uz fizisko ķermeni ir divējāda: pirmkārt, tas samazina muskuļu šūnu bojājumus un, otrkārt, palielina muskuļu izturību, samazinot pienskābes daudzumu organismā. Turklāt reizē ar muskuļu bojājumu likvidēšanu astaksantīns veicina arī ātrāku muskuļu reģenerēšanos pēc smagas fiziskās slodzes.

Kā vēl mūsu veselībai palīdz astaksantīns?

Astaksantīns ir aktīva viela, kas iekļūst mūsu organisma mikroskopiskajās šūnās. Tas uzkrājas šūnas membrānā un mitohondrijos – šūnas „spēkstacijās”, kas atbild par 95 % tīrās enerģijas ražošanas visam organismam. No turienes tas aizsargā mūs no brīvajiem radikāļiem, kuri izsauc organismā dažādas slimības. Tāpēc antioksidants var palīdzēt visdažādāko kaišu novēršanā.

Astaksantīns, pateicoties savai unikālai struktūrai, aizsargā visu ķermeņa orgānu šūnu membrānas. Atšķirībā no betakorotīniem, C vitamīna un citiem antioksidantiem, kuri atrodas vai nu bilipīdu membrānas iekšpusē vai ārpusē, astaksantīna molekulai piemīt unikāla spēja atrasties gan bilipīdu membrānas iekšpusē, gan ārpusē. Tādā veidā tiek nodošināta labāka šūnas vispārējā aizsardzība. Astaksantīnam ar savu pārbaudīto darbības mehānismu ir izšķiroša loma mūsu organisma aizsardzībā – tas pasargā šūnas no priekšlaicīgas novecošanās un specifiskiem bojājumiem.

Uzņemts ar uzturu, astaksantīns ātri tiek iekļauts visa organisma šūnu membrānās un uzkrājas gandrīz visos orgānos, īpaši muskuļos (tostarp sirdī) un ādā un palīdz mūsu organismam. Tāpēc šodien mēs varam runāt par vairākiem ieguvumiem, ko sniedz
• ādas veselības stāvokļa uzlabošanās;
• muskuļu spēka un izturības palielināšanās;
• astaksantīns pasargā no oksidēšanās pat 1000 reižu efektīvāk nekā E vitamīns;
• Sniedz lielāku izturību muskuļiem, kā arī ātrāk atjauno spēkus;
• astaksantīns nodrošina spēcīgu pretiekaisuma darbību;
• spēj novērst un ārstēt acs noguruma, nostiprinot acs muskuļus, kas kontrolē acs lēcu akomodāciju (spēju piemēroties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā);
• uzkrājoties ādā, astaksantīns uztur neskartu kolagēna slāni, tā saglabājot ādas elastību un mitruma līmeni un pretdarbojoties BR ietekmei, kas veicina ādas novecošanos (UV starojuma, cigarešu dūmu u.c. iedarbība);
• mazina gremošanas sistēmas infekciju un iekaisumu rašanās risku, palīdz arī pret grēmām kuņģa čūlas gadījumos, mazina kuņģa dispeptiskos simptomus;
• var aizkavēt diabētiskās nefropātijas attīstību;
• palielina vīrišķo dzimumšūnu kustīgumu.

Pētījumos apstiprināts atklājums, ka šis antioksidants - astaksantīns, kas ir karotinoīds var mazināt 2. tipa CD attīstības risku. Tas ir nozīmīgi cilvēkiem ar pirmsdiabētam raksturīgiem traucējumiem (paaugstināts glikozes līmenis tukšā dūšā vai glikozes tolerances traucējumi) un tiem, kuri vēlas kavēt progresējošus nieru darbības traucējumus (nefropātiju). 2002. gadā publicēti ar pelēm veikta pētījuma (Uchiyama et al.) rezultāti parādīja, ka astaksantīns pasargā aizkuņģa dziedzera β šūnas no oksidatīvu bojājumu izraisītas disfunkcijas. Tika novērota būtiska pastāvīgā glikozes līmeņa asinīs, glikozes un insulīna līmeņa asins serumā samazināšanās, kā arī ārstētiem dzīvniekiem konstatēja labāku atbildes reakciju uz intraperitoneālo glikozes tolerances testu (IPGTT, 1 g glikozes/kg ķermeņa masas). Tas pierādīja, ka astaksantīns pasargā aizkuņģa dziedzera funkciju un insulīna jutīgumu. Citā pētījumā (Naito et al., 2004) par glikozes toksiskumu un nieru bojājumiem 2. tipa CD gadījumā novērtēja diabētiskās nefropātijas izraisītus nieru bojājumus, nosakot albumīna līmeni urīnā. Rezultāti apstiprināja, ka, lietojot antioksidantu, glomerulārie (nieru) bojājumi ir nozīmīgi mazāki. Tika novērots par 67% mazāks albumīna zudums ar urīnu un par 50% mazāki DNS bojājumi. Pētījums Naito nodemonstrēja, ka astaksantīns ārstē ar 2. tipa CD slimas peles, kurām parasti nieru nepietiekamība iestājas 16 nedēļu vecumā.

Izpētīts, ka hiperglikēmijas stāvoklī veidojas reaktīvi skābekļa paveidi (RSP), kas veicina CD un tā komplikāciju attīstību. Aizkuņģa dziedzera β šūnām piemīt zemas dabiskās antioksidējošās īpašības, tās ir īpaši jutīgas pret RSP, un tāpēc tām nepieciešama ilgtermiņa aizsardzība. Jaunākais pētījums atklāja, ka antioksidanti (N-acetil-L-cisteīns, C un E vitamīni) labvēlīgi iedarbojas diabētisku stāvokļu gadījumos, tostarp veicinot β šūnu funkciju saglabāšanos. Spēcīgāki antioksidanti, kā astaksantīns, var novērst oksidatīvā stresa izraisītus nieru bojājumus.

Klīniskie pētījumi par antioksidantu ietekmi uz cilvēkiem sākti tikai nesen, tomēr pirmreizējie rezultāti parāda, ka spēcīgu antioksidantu uzņemšana var sekmēt 2. diabēta tipa kontroli un kavēt progresējošus nieru bojājumus, novēršot glikolizēšanas noteiktu RSP ietekmi hiperglikēmiskos apstākļos. Tāpēc astaksantīns var būt noderīgs kā daļa no terapijas pret diabētu un tā komplikācijām. Tas apstiprinās arī pašreiz notiekošajos pētījumos Japānā (Kioto Medicīnas universitāte), kuros tiek izmantota gēnu kartes tehnoloģija, lai palīdzētu izprast mehānismus ģenētiskā līmenī. Par diabētu medicīnā uzskata stāvokli, kad asinīs ir palielināts glikozes (cukura) līmenis. Visi cukuru un cieti saturoši produkti gremošanas rezultātā pārvēršas glikozē, ko organisms izmanto, lai ražotu enerģiju. Normālos apstākļos glikozes līmeni asinīs kontrolē hormons insulīns, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Kad glikozes līmenis asinīs paaugstinās, piemēram, pēc maltītes, insulīns to tūliņ normalizē. Diemžēl diabēta slimniekiem paaugstināto glikozes līmeni nav iespējams normalizēt dabīgā ceļā. Šo slimību sauc par hiperglikēmiju. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka hiperglikēmija izraisa reaktīvu skābekļa molekulu veidošanos, kas savukārt sekmē diabēta un tā komplikāciju tālāku attīstību: aklumu, nieru mazspēju, locekļu amputācijas. Arī aizkuņģa dziedzera šūnas ir ļoti jutīgas pret reaktīvajām skābekļa molekulām. Tās no oksidatīvajiem bojājumiem spēj pasargāt astaksantīns. Pētījumi apliecina, ka astaksantīns samazina slimības attīstību, novēršot glikozes toksicitāti un nieru bojājumus.

Kā pareizi jālieto astaksantīns?

Astaksantīns noteikti jālieto pēc ēšanas, jo tas ir taukos šķīstošs pigments. Lai tas pilnībā absorbētos, ir nepieciešamas žultsskābes, kas piedalās tauku šķelšanas jeb gremošanas procesā. Tās sāk izstrādāties tikai tad, kad zarnās nokļūst barības vielas. Tāpēc mums vispirms ir jāpaēd un jāļauj organismam saražot žultsskābes. Vienā Swedihs Beauty Complex kapsulā deva paredzēta vienai reizei diennaktī. Ja ciešat no hroniskas saslimšanas vai lietojat medikamentus, pirms uztura bagātinātāju lietošanas jums vienmēr jākonsultējas ar ārstu. Turklāt jūs varat lietot astaksantīnu visu mūžu. Pētījumos astaksantīnam nekādi bīstami blakusefekti nav atklāti.

Sagatavots pēc Oriflame un interneta materiāliem.